Par ko sēro zobārsts?

Klīnika CITADELE – viena no vecākajam privātajām klīnikām mūsu valstī. Tā atrodas Vecrīgas centrā, pretī prezidenta pilj. Šo klīniku atpazīst daudzi rīdzinieki kā augsta ranga medicīnisko iestādi, kuru vada stomatologu dzimtas turpinātājs un aizrautīgs cilvēks – Dr. Ludmila Voicehovska.

Šodien veiksmīgs speciālists un talantīgs cilvēks nezināmu iemeslu dēļ skumst. Iemesls tam, pirmajā brīdī šķiet pašsaprotams. “Šausmas!” – domā dr.Voicehovska. “Man ir parādījies brīvs laiks. Es neesmu darbā no rīta līdz vēlam vakaram. Tas taču ir paradoksāli! Ne tāpēc, ka klientu ir kļuvis mazāk. Nē, pacientu loks, kas izveidojies gandrīz 25 gadus ilgās prakses laikā, nav mainījies. Pie tam, par maniem pacientiem ir kļuvušas jau šo cilvēku otrās un trešās paaudzes.”

-Bet par ko tad raud stomatologs?

- Tas izklausās,droši vien, nedaudz dīvaini, bet es esmu iekritusi pati savos tīklos. Izvērtējot jau pašā sākumā izvēlētos darba principus, kas ir - izvērtēt katru zobu atsevišķi neatņemamu visas organizācijas sastāvdaļu. Klīnika ir veikusi arī daudz ko, lai mūsu pacienti nāktu ne tikai , lai saplombētu zobus, bet galvenokārt profilaktiskai pārbaudei un vienkārši...parunāt. Par jaunajām zobu pastām, zobu kopšanas līdzekļiem, mutes saslimšanu profilaksi. Nesen notika atgadījums, kas lika man savādāk paskatīties uz stomatoloģiskās klīnikas darbu. Pie manis atbrauca sena paciente, kura tagad dzīvo citā pilsētā. Viņa pastāstīja, ka jau vairāk kā 10 gadus regulāri nāk pie manis, bet es neuzskatot par vajadzīgu viņai kaut ko paurbt. Viņai tik tiešām nebija iemesla manu manipulāciju veikšanai. Tad es arī sapratu, ka vajag principiāli pārveidot savu darbu arī ar citiem pacientiem, lai viņi spētu gūt tik pat pārliecinošus rezultātus.

-Vai jūs gribat teikt, ka esat izdomājusi āķi, ar kuru var uzķert viņus pirkt dārgus pakalpojumus?

-Nu, to gan es nezinu, šajā lauciņa jau viss droši vien ir izdomāts! Mani uztrauc kaut kas pavisam cits – cik ļoti ir pārdomāts tas darbs, ko es daru. Gandrīz 20 gadus pie mums strādā stomatologi ar jaunākajam tehnoloģijām, mūsdienīgiem materiāliem un ar augstākās klases tehniku. Bet vai cilvēku zobu veselība uzlabojās? Vai mēs mazāk labojam zobus? Zobārsti var turpināt izmantot visdažādākās ārstēšanas metodes, bet tas nerisina galveno problēmu – lielākajai daļai cilvēku zobi bojājas tāpat kā 20 gadus atpakaļ. Tādēļ radās doma sākt ar slimības izraisītājiem.

-Nu tādā gadījumā jums droši vien būs nepieciešams pārklasificēt klīniku?

-Ne obligāti! Var pilnībā harmoniski apvienot mūsu darbu saistībā ar zobu saglabāšanu ar cilvēku mācīšanu veselīgi dzīvot Vai jūs zinājāt, ka gandrīz 80% saslimšanu mēs iegūstam ar ūdeni – nekvalitatīvu no organisma viedokļa lielākajā daļā gadījumu. Zobus arī bojā dažādi piejaukumi ūdenim,, kurus mēs ikdienā redzam tējkannas dibenā. Būtu jāsāk izglītot pacientus par “indēm”, kuras viņi uzņem pilnībā labprātīgi...Tās ir jebkuros gāzētajos dzērienos, sulās, kvasā, šķīstošajā kafijā..Mēs bendējam sevi un savus bērnus, patērējot buljona kubiņus, ēdot hamburgerus un visu pārējo fast food, dzeram un dzeram dažādus sintētiskus dzērienus, kas bojā asinis. Ražotāji vēloties saglabāt produkciju „svaigu” ilgstoši, izmanto tādas vielas kā konservanti, stabilizatori, krāsvielas...Man šķiet, ir pienācis laiks cilvēkam iemācīties uzņemties atbildību par savu veselību. Un izturēties pret sevi pārdomāti. Ja saku pacientam, ka zobi norāda uz viņu dzīvesveidu, daudz ir izbrīnīti. Taču es saprotu, ka ir pienācis laiks iemācīt cilvēku neslimot, bet tad ir nepieciešams pareizi dzīvot, ēst, kustēties. Apmācītam pacientam saskaņā ar statistikas datiem risks samazinās 8-10 reizes.

Un kāds būs dakteres Veicehovskas pirmais solis šajā virzienā?

- Turpmāk klīnikas darbs būs daļēji medicīniskās pedagoģijas lauciņā. Šim darbam mēs uzaicinājām strādāt klīnikā uztura speciālistu, kurš izskaidros pacientiem, kādēļ nedrīkst ēst zupu no paciņām, ar ko draud organisma saskābināšanās, un kas būtu jādara, lai būtu vesels. Un, ja sadarbība dos rezultātus, es kā stomatologs būšu tikai priecīga, paliekot bez darba.